Šis aforisms mani motivē mācīties, attīstīties, pilnveidoties, lai savukārt es varu palīdzēt cilvēkiem kļūt gaišākiem, veselākiem. 

Jau bērnībā es centos visiem izpalīdzēt, iepriecināt, katrā sastaptajā cilvēkā meklēju visu pozitīvo un to izcēlu citu priekšā, parādot, ka visiem cilvēkiem piemīt labais un gaišais. Mani saistīja viss neparastais, mistiskais, noslēpumainais. Kad klases audzinātāja interesējās par ko es vēlos kļūt nākotnē, tā īsti nezināju, mani saistīja vēsture un psiholoģija.

Universitātē izvēlējos sev piemērotu specialitāti – FIZIOTERAPEITE. Sākumā pat neapzinājos, ka šī profesija būs mans dzīves aicinājums, mana misija. Liels ieguldījums, manas apziņas mainīšanā, bija Universitātes pedagogiem, par ko izjūtu milzīgu gandarījumu un pateicību.

Ikdienā, darbojoties izvēlētajā profesijā, īstenoju savus bērnības sapņus – palīdzēt un būt vajadzīgai. Mana misija - padarīt pasauli gaišāku un veselāku. Ar katru jaunu pacientu jūtu īpašu atbildību darīt viņu laimīgu, piepildīt ar sauli, ar veselības sauli, ar dzīvesprieku. Strādājot pie fiziskās veselības, jutu, ka nepieciešama vesela arī garīgā pasaule. Tas ir tagad pašsaprotami, bet kad Strādājot ar pacientiem, psiholoģija tika uztverta kā psihiatrija. Savā fizioterapeites ikdienas darbā, cilvēku uztvēru kā vienu veselumu, nevis apkakle, galva, kāja, diagnoze, tieši tāpēc mēs ar kolēģiem runājām dažādās valodās.

Tagad savā profesijā jūtos harmoniski, tā tiek pieņemta, novērtēta un cienīta. Fiziskās un garīgās pasaules apvienojums. Mana darba piepildījums ir pacientu fiziskā un garīgā dziedināšanā, par ko esmu gandarīta.

Pirmā darba pieredze, pirms 19. gadiem, man sniedza sajūtas par to, kāda ir fizioterapeites ikdiena - pacientu pateicība, pirmie smaidi, pirmie pateicības ziedi, tas joprojām silda manu sirdi.

Liktenis mani ir vadījis un mācījis kontaktēties ar dažādām pacientu grupām, vecumiem, diagnozēm. Esmu strādājusi un guvusi darba pieredzi slimnīcās, veselības centros, fitnesa klubos, rehabilitācijas centrā, internātskolā, skolās, privātās iestādēs, valsts iestādēs.

Esmu Ģimenes fizioterapeite, kas dalās ar savu dzīves pieredzi, kā saglabāt veselību, kā to sasniegt, kā to uzturēt.

Esmu dabas cilvēks, jūtos laimīga atrodoties dabas ielenkumā, izjustot tās krāšņumu, spēku, dziedniecību, harmonija, mieru, piepildījumu. Pirts rituāls, tā ir mana svētnīca fiziskajam un garīgajam ķermenim, tas mani attīra, sakārto un piepilda. Jo vairāk atrodu iespējas sevi iepriecināt atpūšoties, jo vairāk spēju dalīties ar saviem pacientiem ar savu gaišumu, zināšanām un mīlestību.

Darbojoties fizioterapijā, ikdienas mācos, pilnveidojos, vadu dažādus kursus, kā arī papildinu savas zināšanas.

2019. gada janvārī dibināju biedrību FizioDraugi. Biedrības mērķis - rehabilitācija, sabiedrības veselība un veselības izglītība. Biedrība piedalās dažādos sociālos projektos, kuros palīdz cilvēkiem izzināt sevi, savu fizisko un garīgo veselību. Kā arī biedrība organizē veselības dienas uzņēmumos, dienas centros, tādejādi informējot sabiedrību par dažādām veselības tēmām. Neizpaliek arī praktiskā puse - vingrošana fizioterapeita pavadībā.

Garīgā veselība un fiziskā veselība, tā ir harmonija cilvēkā, kas ir piepildīts, laimīgs, spēcīgs, možs un dzīvespriecīgs.

Labprāt sadarbojos un apgūstu jaunas zināšanas asociācijas biedru rīkotajos semināros un papildizglītības kursos. Esmu asociācijas biedre Latvijas Fizioterapeitu asociācijā un Ukrainas Lietišķās Kinezioloģijas asociācijā Украинская ассоциация прикладной кинезиологии