Pēdu velves treniņš ikdienā ir nozīmīgs vispārējā ķermeņa tonusa uzturēšanai

Pēdai ir divas velves – gareniskā un šķērsvelve. Šķērsvelve atrodas zem pirkstu pamatnes un veido izliekumu uz augšu. Gareniskā velve ir izliekums gar pēdas iekšmalu no īkšķa pamatnes līdz papēdim.

Ja kādā no velvēm rodas muskuļu un saišu vājums, tad pēdas vairs nespēj pilnvērtīgi darboties – līdz ar to neamortizē triecienus, kas rodas ejot, skrienot un stāvot.

Pēdas deformāciju provocē nepiemērotu apavu valkāšana ikdienā. Kaitē gan pārāk augsti papēži, gan šauri, smaili purngali, kas saspiež pēdu un pirkstus. Augstpapēžu apavos tiek noslogota galvenokārt pēdas priekšējā daļa un šķērsvelvei jātur līdz 75 procentiem.

Ikdienā ieteicams valkāt apavus, kuru papēžu augstums ir 3–4 centimetri. Arī kurpes pavisam bez papēža nav vēlamas.

Ja pēdā radusies deformācija vai ādas sabiezējumi, katrs sparīgi sperts solis izraisa satricinājuma vilni, kas aizceļo augšup pa ķermeni. Tas var izraisīt sāpes ceļgalos, gūžās, mugurā. Nereti anatomiski nepareizi veidota vai deformēta, pārslogota pēda ir regulāru galvassāpju iemesls.

Jau izveidojušos deformāciju ieliktņu lietošana nenovērš, taču sabalansējot slodzi, izmaiņas neprogresē, mazinās sāpes, dedzināšanas un noguruma sajūta.

Lai pēdas nesagādātu raizes, tās regulāri jāvingrina, jāizloka, jāmasē, kārtīgi jānorīvē. Kā masāža iedarbojas arī staigāšana basām kājām pa dažādām virsmām – oļiem, čiekuriem, smiltīm, pa brīdim mainot atbalstu uz pēdu iekšējām vai ārējām malām. Konsultējieties ar savu fizioterapeitu par jums piemērotiem vingrojumiem.

Ineta Zaharevska
Sertificēta fizioterapeite